Studenti mācībās un dzīvē

Šodien man vēl joprojām ir tāda nedaudz dulla galva pēc divu dienu «maratona» ko sauc par dalību MBA darbu aizstāvēšanas komisijā MBA programmā Inovācijas uzņēmējdarbībā (RTU struktūrvienība) un lūdzu nejaukt ar RBS (kas arī ir RTU struktūrvienība). No šī procesa man ir radušās dažas atziņas un secinājumi.

Ļoti cienījamie darba devēji esošie un topošie, pirmais ar ko gribēju padalīties ir tieši domāts Jums. Ja nu Jūsu uzņēmumā Jums tieši padotie vai potenciālie darba ņēmēji ir studenti beidzēji vai arī jau ir beiguši vismaz pēdējo 4-5 gadu laikā, pajautājiet kādu atzīmi viņš vai viņa ir ieguvis par savu bakalaura, maģistra vai MBA darbu (par Doktora darbu atzīmi neliek) – te gan es laikam vairāk domāju tieši biznesa vadības sfērā. Un ja nu izrādās, ka tā atzīme ir mazāka par 8 – mēģiniet parunāt un pajautāt – kāpēc tas ir tā un kāpēc tā atzīme nav augstāka. Iespējamie atbilžu varianti noteikti būs ļoti dažādi sākot no «pietrūka laika», beidzot ar «mani aizstāvēšanās komisija izgāza un speciāli ielika zemāku atzīmi» vai «komisija taču vispār nesaprata par ko ir mans darbs».

Tad nu cienījamie Darba devēji es diezgan droši ņemos apgalvot, ka vismaz pēdējos 4 gadus biznesa vadības sfērā – maģistru un MBA programmās – manis pieminētajās skolās un programmās (Inovācijas Uzņēmējdarbībā, RBS, SSE, Banku Augstskola, daži kolēģi saka, ka ar šo gadu arī «Tūrībā» - par to neņemos spriest) – aizstāvēšanās komisijas sastāvs ir ļoti pieredzējis un kompetents. Es ieteiktu izmantot šo zināšanu, dažādās pieredzes koncentrātu savā labā. Pie tam darbi tiek vērtēti nevis pēc formas, bet pēc satura. Protams, cienījamie studenti mēģinās sevi izcelt, savukārt savas neizdarības, paviršību, mēģināšanu «izbraukt uz muļķi», dažkārt pat atklātu nekaunību un necieņu, nezināšanu, tukšu muldēšanu noslēpt.

Cienījamie, Darba Devēji, sevišķi tie, kas apmaksā šīs studijas (kuras, starp citu, nemaz tik lētas nav) – lūdzu, saņemieties drosmi un piezvaniet uz sava studenta mācību iestādi un pajautājiet, kā tad gāja studentam – nevajag paļauties tikai uz vienpusīgiem dažkārt skolu nozākājošiem tekstiem. Izmantojiet, ka Jūsu students mācās kādā no skolām – mēģiniet ģut maksimālu labumu no tā – prasiet no skolas padomu! Es jau saprotu, ka šāda prakse pie mums nav iegājusies līdz šim, jo dažkārt varēja piekrist – nu ko tad tie profesori saprot no reālās dzīves. Tā bija gan kādu laiku atpakaļ, bet ziniet tas ir sen jau pagājis un šobrīd lielākā daļa mācībspēku ir no tās pašas reālās dzīves, kur darbojaties Jūs – tādi paši uzņēmēji. Papildus tam šiem mācībspēkiem ir priekšrocība attiecībā pret Jums – viņi ir spiesti savas zināšanas nemitīgi uzlabot par savām tēmām un viņi ir redzējuši, kopā analizējuši ļoti dažādu nozaru un uzņēmumu situācijas ar daudziem studentiem. Jums tādas pieredzes nav! Izmantojiet to! Es teiktu, ka tie laiki, kad augstskola (biznesa programmās) un tās mācībspēki, bija tādu kā dīvaino cilvēku kopums, kuri dzīvo citā dimensijā un tur nav nekāda sakara ar realitāti, ir garām.

Te gan ir jāpiebilst, ka augstskolas ir no šīs citādās dimensijas izkāpusi ārā, ko gan nevarētu teikt, par lielu daļu no studentiem, jeb lasiet tiem, kuri sevi uzskata, ka ir piederīgi reālai dzīvei. Šie «reālās dzīves» piederīgie parāda, ka paviršā attieksme (pret uzņēmumiem, kurā paši strādā un kurus analizē – ka tik kaut kā «nogrūst»), nespēja loģiski argumentēt, vienaldzība pret to ko paši dara, nespēja salikt kopā vairākus faktus un izdarīt secinājumu, kas uzņēmumam būtu jādara – tas ir labākais un atbalstāmais veids, kā mācīties... Un tad nāk šis patiesības mirklis, kad komisija uzdod neērtos jautājumus un ja Jūs, lasošie studenti un cienījamie Darba Devēji redzētu cik tas skumji izskatās no malas un cik neiespējami šo attieksmi ir noslēpt...

Par pārējām skolām es nemāku teikt, jo man nav pieredzes par šo procesu citās skolās un programmās.