Vecā un jaunā cīņas dialektika turpinās – labi kā tā!

Takšu kari mani iepriecināja. Tādēļ, ka šī cīņa vēlreiz un vēlreiz atgādināja par pārmaiņām, kas notiek sabiedrībā. Kad vecā pasaules kārtība un vērtības, paldies Dievam, palēnām mainās uz jauno. Varbūt no šiem sīkumiem nav jāizdara tādi fundamentālie secinājumi, bet man tas likās tik uzkrītoši tieši, ka nevarēju nepamanīt. Kad vecā materiālistiskā domāšana – kā noraut, apkrāpt, paņemt, nozagt, utml... vērtības un sistēma saduras ar vismaz vēlmi būt godīgākam, patiesākam, neizlikties, utml. vērtībām. Tur neizbēgami rodas konflikts, kurš izpeldēja takšu gadījumā. Es domāju, ka tūlīt izpeldēs arī ministriju atalgojuma gadījumā, kurš nevis ir samazināts, bet gan pieaug, lai Repšem nav jāplāta rokas, ka nezin no kurienes tos 400 miljonus ietaupīt.
Man patika TV pamanītais kādas lauku sievas jautājums veselības ministrei – kāpēc Jums ir tik liels atalgojums? Tā jau ir – pieņemtās normas, prakse, principi, statuss neļauj saņemt mazāku algu. Tas, ko varu piebilst, kā atziņu no uzņēmējdarbības, šādu statusa principu, rituālu, utml.. ievērošana vienmēr ir izmaksājuši daudz vairāk, nekā piezemēta bez pārmērībām veidota uzņēmējdarbība. Jautājums – cik daudz mēs esam gatavi par to maksāt?