Korejas piezīmes #3 – Ēdiens un pārtika.

Kā jau katram latvietim arī man ēdiena jautājums ir svarīga dzīves sastāvdaļa, beigu galā – ēdiens un ēšana ir viena no baudām un jāsaka, ka Korejā šī bauda ir izkopta. Tiesa nedaudz iedziļinoties tomēr top skaidrs, ka Korejieši to ir padarījuši par fizioloģisku procesu, bet saturs joprojām ir baudpilns.

Kāpēc Korejieši ēšanu ir padarījuši par fizioloģisku procesu? Nu tādēļ, ka viņi ēšanu daļēji uzskata par laika izšķiešanu, tādēļ lūdzu nebrīnieties, ja no malas izskatās, ka viņi vienkārši «piestumj māgu». Pirmkārt, viņi «māgu nepiestumj» mums pierastā izpratnē - tā ka pēc tam elš un pūš. Viņi paēd, bet nepieēdās. Otrkārt, viņi ēd ļoti ātri – resp. cenšas tam netērēt daudz laika. Tas arī padara to procesu par nedaudz fizioloģisku. Hlops, hlops un vakariņas vai pusdienas ir beigušās, lai gan galds ir pilns ar līdz pat 20 dažāda izmēra bļodiņām ar raibu raibo saturu. Pie galda parasti viņi nerunā, bet klusējot ēd. Tiesa jaunā paaudze visās tradicionālajās parašās ievieš modernās tendences un šobrīd viņi runā pie galda un vakariņas var būt pat 2h garas (salīdzinām ar Itāliju vai Spāniju un 4-5 stundu garām vakariņām).

Ēd, protams, ar kociņiem jeb čopstikiem, izplatīts veids ir nerūsējošā tērauda kociņi. Ar kuriem, starp citu, ir salīdzinoši grūti operēt, jo ēdiens labāk slīd nost, salīdzinājumā ar koka vai bambusa kociņiem. Ņemt ēdienu ar rokām sevišķi vecāku cilvēku klātbūtnē ir nepieklājīgi.

Mans viedoklis un ieteikums meitenēm, ja kāda grib notievēt – Korejiešu ēdiens ir riktīgi piemērots, jo no tā toč nevar palikt resns, bet var notievēt un tuvoties viņu slaidumam īpaši nesaspringstot. 

Ēdiena pagatavošana.

Ēdiens korejiešu virtuvē ir pamatā tikai un vienīgi svaigs, resp. tiek pagatavotas pusdienas vai vakariņas 5 min laikā no svaigiem produktiem. Izplatītākais veids, kā tiek gatavots ēdiens ir vārot. Resp. ir plānas gaļas šķēlītes(pamatā viņi lieto liellopu), kuras iemetot vārošā garšvielu zupā ir gatavas apm. 30sek līdz max 1 min laikā. Tad tās izmakšķerē ārā ar kociņiem un ēd. Šajā zupā tiek vārīts viss – svaigas lapas, kāposti, salāti, gaļa, zivis, sēnes, utt... tad to ēd.

Restorānos izplatīts veids, kā gatavot ēdienu ir galds, kurā ir iemontēta gāzes plītiņa un tad Tu pats vari ņemties un cept vai vienkārši saglabāt siltu to zupu. Otra versija galdā ir iemontēts tāds, kā grozs, kurā tiek iebērtas kvēlojošas ogles, uzliek čuguna sietu un uz tā tiek liktas gaļas(tiesa cūkgaļas) plānas šķēlītes un ceptas. Tad šīs šķēlītes tiek ietītas salātu lapā ar piciņu rīsu un bāžam mutē! 

Jā, jāpiemin ir galds... galds restorānā ne gluži atbilst mūsu izpratnei par galdu. Iedomājamies, normālu galdu, kuram ir nozāģētas kājas, tā ka atstāj tikai apm. 30-40cm garas – tas ir korejiešu tradicionāls galds. Sēž viņi uz grīdas vai spilvena un grīda ir siltā grīda. Korejieši izrādās ir ieviesuši siltās grīdas apkuri, jau sen, sen!!!!!!

Respektīvi ēdiena sagatavošana ir tāda, ka ēdiens ir ļoti svaigs un tā pagatavošanai nevajag daudz laika. Viņi gandrīz nelieto maizi. Kā jau pieminēju viņu ēdiens ir nelielās porcijās, bet lielā dažādībā, piemēram, normāli ka restorānā tiek pasniegtas kādas 3 dažādas zupas, 5 dažādi salāti un ne vienmēr var saprast, kas ir pamatēdiens, jo tāda jēdziena šeit īsti nav, jebkurš ēdiens ir teiksim tā - izsmērēts pa visādiem sīkumiem.

Kad viņi gatavo ēdienu viņi gatavo katru sastāvdaļu atsevišķi, lai nejauktu krāsas un garšas. Tas esot svarīgi.

Ēdiens pats.

Ēdiens ir salīdzinoši ass, bet ne viss no tā, dažas lietas ir nenormāli asas (pēc manām domām), dažas nav nemaz. Viņiem ir nacionāls ēdiens Kimči – skābēti kāposti ar asu mērci... brrrrrrrr. Tā kā es neesmu asu ēdienu cienītājs, es šo svarīgo elementu paldies Dievam kaut kā biju palaidis garām un arī nejūtos kaut ko zaudējis. Tikai nedomājiet, ka tā ir liela bļoda ar tādu brīnumu – nē - tas ir mazāk kā pus sauja.

Protams, rīsi un rīsiem tiek izrādīta tāda pati cieņa, kā mums maizei, varbūt pat lielāka, jo tas ir vienīgais ēdiens, ko viņi neatstāj uz galda pēc ēšanas. Tātad tradicionālajā korejiešu virtuvē maizes nav, ir rīsi un salāti arī ziemā. Starp citu, veikalā ir atsevišķa salātu nodaļa, kur var iegādāt visādas lapiņas, dīkstus, zālītes, salmus (es tos tā saucu) utt.., kura ir ne mazāka par dārzeņu nodaļu.

Tālāk liellopu gaļa, kura tiek grieza pārsteidzoši plānās šķēlītēs, līdz kaut kad aizvakar es tikai sapratu kā vispār tehniski to var izdarīt. Viņi sasaldē gaļu un atlaidina, kad vairs nav klucis un tad griež, jo gaļa ir stingra un tādu plānumu var vispār nogriezt. Man gan liekas, ka viņi gaļu nekad nesasaldē līdz stadijai klucis, bet vienmēr ir kaut kas pa vidam.

Jūras veltes. Lieto daudz un dažādas, bet ne daudz no katras. Tas ir atsevišķs stāsts, jo nu tā dažādība ir pārsteidzoša, padalīšos pieredzē par tēmu man nepazīstamie jūras brīnumi. Bijām restorānā, kur Tev atnes šķīvi ar svaigiem visiem tiem briesmoņiem, kurus tad liek tajā zupā un vāra. Uz šķīvja bez astoņkāja, utt, bija kaut kāds klucis, kurš pēc izvārīšanas man atgādināja govs tesmeņa daļu, bet garšoja, kā jūras produkts(tas esot kaut kādas austeres gaļa), tad, kaut kas ķidātai sliekai līdzīgs, kurš bija jāēd jēls – garša nekāda, toties kāds stress ēdot uuuuiiii.  Tad bija kaut kas, kas bija ar vienu aci, un tāds kā tausteklis, kā kas – to es tomēr iekšā nedabūju.... Nu tā viņi te izklaidējas.

Vista, cūka nav īpaši populāras, miltu ēdieni arī nē. Man kā latvietim, kas lieto daudz piena produktus Austrumu zemes ir tomēr pārbaudījums, jo viņiem ar piena produktiem ir vāji ļoti. Kaut kā vēsturiski viņi tos īpaši nelieto, nu tad arī ēdienos tie netiek lietoti vispār. Veikalā nopirkt var, bet iedomājieties, kas tas par pienu 8%... sāksim ar to, ka tas ir no pulvera, jo īstā piena šeit nav. Krējuma nav, ir kaut kāds jogurts (arī no pulveriem, bet ciešams), ir sviests, bet laikam no Rietumiem ievests. Rupjmaizes nav, veikalā arī normālu maizi nopirkt nevar, tjipa jāmeklē esot kaut kādās beķerejās ar Eiropejisku piesitienu, tad varbūt. Biezpiens nav, utt...

Kafija. Viņi lieto šķīstošo kafiju, kura ļoti atgādina amerikāņu izpratni par tēmu kafija. To varētu raksturot, kā siltu tumšas krāsas ūdeni ar nosaukumu kafija – nu pilnīgi garām(pēc manām domām). Var arī dabūt normālu kafiju, tad jāmeklē Starbucks vai kaut kas līdzīgs.

Nu tā īsumā – bet virtuve ir tiešām veselīga un viegla... nav ziniet karbonādītes vai mūsu treknās mērcītes!